Mute ciet, bet kakla iedobītē pulsē, it kā sirds tur būtu iekāpusi. No smagā darba, saprotams, ne jau no saviļņojuma, Juta nodomā.
Viņš sāka savu uzrunu skanīgā balsī, bet negaidot aizsmaka, un tas varbūt izklausījās jocīgi, bet noticis bija aiz godīga saviļņojuma, un klausītājos neviens nesmējās..