savirpuļot
savirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot. Īsu brīdi virpuļot.
PiemēriSniegs savirpuļo biezām vērpetēm.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu bridi virpuļo.
PiemēriAss vējš nežēlīgi rāva no kokiem krāšņās dzeltenās lapas, reizēm tās savirpuļodams pārgalvīgi straujā dejā un līdzi tām aiznesdams sarunu biedres vārdus.
Avoti: 7-1. sējums