savīst
savīst -vīstu, -vīsti, -vīst, pag. -vītu; intrans.
1.Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
PiemēriPagrabā nedrīkst būt caurvējš un temperatūras svārstības, jo tad augļi un saknes ātri savīst.
1.1.Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriSavītusi tabaka.
1.2.pārn. Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriAp acīm un mutes kaktiņiem ēnoja daudz sīku krunciņu, seja bija pavisam savītusi.
Avoti: 7-1. sējums