savīties
savīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Refl. → savīt2. Tikt savītam.
Piemēri..beigu beigās [zvejas] tīkls savijies kā striķis, kā pineklis, ar ko sasaista zirgiem kājas.
1.1.Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
PiemēriJau parādījās pirmie piekrastes meldri. Pamazām tie sabiezēja puduros un savijās tik cieši, ka nebija ko domāt cauri tikt.
1.2.Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
PiemēriZalkši salasās ziemošanai mēslu kaudzēs un pagrabos un savijas kopā kamolos..
Stabili vārdu savienojumiSavīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā.
Avoti: 7-1. sējums