Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savīt
savīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju; trans.
1.Vijot izveidot, izgatavot (ko).
PiemēriSavīt virvi.
1.1.Vijot izveidot (ligzdu) — par putniem.
PiemēriPutns savija ligzdu visaugstākā bērza galotnē un tad paskatījās uz leju.
1.2.Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
PiemēriLēnā gaitā pa ūdensrozes stublāju virzījās gliemezis.. ar koniskā spirālē savītu māju plecos.
1.3.Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavīt vainagus.
2.Vijot savienot, sasaistīt.
PiemēriIesirmie, vēl kuplie mati virs galvas bija savīti smagā mezglā..
2.1.pārn. Sakrustot, arī saņemt (rokas).
Piemēri..rokas zem pakauša savijis, visā garumā izlaidies, gulēja kāds cilvēks.
3.Sasaistīt2.
Piemēri..pakāpeniski abi varoņi savija savus mūžus arvien grodākā pavedienā.
Stabili vārdu savienojumiSavīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā.
Avoti: 7-1. sējums