Paplašinātā meklēšana
Meklējam savīt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (31):
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
- penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- savīties Refl. --> savīt (1). Tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt (2). Tikt savītam.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- satīties Sapīties, arī savīties.
- grods Stingri savīts, savērpts.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu). _imperf._ Vīt vaļā.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
savīt citās vārdnīcās:
MLVV