villains
villains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem — aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
PiemēriToreiz, kad zvēri savā starpā kažokus dalīja, izcēlās lieli strīdi. Vai viltniecei lapsai dot to dzeltenāko, bet snaudulim lācim villaināko?
1.1.Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
Piemēri..kad Upīšu Mārtiņš iedeva savus zābakus un māte apsēja villaino lakatiņu, viņš [Ošu Andrs] tīri labprāt iesēdās ratos Lienai blakus.
Avoti: 8. sējums