Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polaroīds
polaroīds -a, v.
Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
PiemēriLaižot šādu [dabiskās gaismas] staru cauri polarizācijas ierīcei, piemēram, Nikola prizmai vai polaroīdam, iegūst pārveidotu staru..
Avoti: 6-2. sējums