virspus
virspus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
PiemēriRoka, kas zem segas sildīja celim piespiestās Uldas plaukstas, atslāba. Ulda nolika rokas virspus segas. «Vairs jau nesalst. Redziet, saule lec!»
- Roka, kas zem segas sildīja celim piespiestās Uldas plaukstas, atslāba. Ulda nolika rokas virspus segas. «Vairs jau nesalst. Redziet, saule lec!»
- Viņa apklust, un tad Jorens satver abas Ievas rokas virspus elkoņiem..
- ..virspus pamales dūmakas debess bija dziļa un skaisti zila..
- Brokasta laikos lopi sanāca kalna malā virspus dīķa brītiņu atdusēties, pagremot.
Avoti: 8. sējums