virspus
virspus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
PiemēriRoka, kas zem segas sildīja celim piespiestās Uldas plaukstas, atslāba. Ulda nolika rokas virspus segas. «Vairs jau nesalst. Redziet, saule lec!»
Avoti: 8. sējums