Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sprukas
sprukas -u, s.; tikai dsk.; sar.
Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
PiemēriBūt sprukās.
  • Būt sprukās.
  • «Ko, vai [kasē] iztrūkums?» Tā jautāja Otonkulis,.. dzīdams Gundegu strupceļā un sprukās, jo viņa nevarēja nedz melot,.. nedz (vēl jo mazāk!) stāstīt patiesību..
  • ..aiz muguras ieraudzīju abus bandītus, kas tobrīd samirkšķinājās, un atjēdzos, kādās sprukās esmu iekļuvis.
  • ..Elza pielika sarunai punktu, pati pabrīnīdamās, cik viegli risinājies melu kamols un cik viegli viņai izdevies izkulties no sprukām.
Avoti: 7-2. sējums