Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
velki
velki -u, vsk. velks, -a, v.
Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā. Šķēri.
PiemēriMājaudumus darina aužamajos stāvos, kur auduma pamatā ir divas savstarpēji perpendikulāri kārtotas pavedienu sistēmas: velki un audi.
  • Mājaudumus darina aužamajos stāvos, kur auduma pamatā ir divas savstarpēji perpendikulāri kārtotas pavedienu sistēmas: velki un audi.
  • Atbrīvojusi lielajā istabā gaišāko logu, viņa vēlēja vīriem nonest no istabaugšas stelles un kopā ar Mārtiņieti stājās pie velku vilkšanas.
  • Paklājam velkos ņem linu diegus.
Avoti: 8. sējums