mitrināt
mitrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs1.
PiemēriMitrināt audumu.
- Mitrināt audumu.
- Mitrināt koksni.
- Mitrinošā apūdeņošana.
- Mitrinot matus ar ilgviļņu šķīdumu, jāraugās, lai tas nepiekļūtu pie galvas ādas..
- Pirms nosūtīšanas uz adīšanas cehiem dzija nonāk kamerā, kur tiek mitrināta ar filtru sistēmu.
- Mežs aiztur sniegu, tā ka tas sakrājas vienmērīgā kārtā un kūstot vienmērīgi mitrina augsni.
Avoti: 5. sējums