sačokurot
sačokurot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
PiemēriNezin kādām vajadzībām bērziem noplēsta miza - tie stāv dzeltenām sačokurotām lapām un lēnām nomirst vasaras tveicē.
- Nezin kādām vajadzībām bērziem noplēsta miza - tie stāv dzeltenām sačokurotām lapām un lēnām nomirst vasaras tveicē.
- Un tādā kārtā īsajam.. atlika tikai sačokurot lūpas skābā smaidā.
- pārn. Žēl, ka man līdzi nav fotoaparāts, es varētu uzņemt vēsturisko ainu, kā mīļi staro [skolotājas] acis grumbainajā, sačokurotajā vecumā.
Avoti: 7-1. sējums