Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sniegs
sniegs -a, v.
1.Nokrišņi — balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
PiemēriSlapjš sniegs.
Stabili vārdu savienojumiKā sniegs uz galvas. Sniega mākoņi.
1.1.Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
PiemēriIrdens sniegs.
Stabili vārdu savienojumiBalts kā sniegs, arī sniega baltumā.
1.2.pārn. Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums.
PiemēriTad, kad smaržo tavā dzejā Ābeļziedu sniegs, Ļaudis valgās, melnās vagās Kartupeļus liek.
Avoti: 7-2. sējums