savirpuļot
savirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot. Īsu brīdi virpuļot.
PiemēriSniegs savirpuļo biezām vērpetēm.
- Sniegs savirpuļo biezām vērpetēm.
- Apgriežas, sagriežas, savirpuļo zari. Mākoņi pāri galvai...
- pārn. Valerija sirdī savirpuļoja pretrunīgu jūtu viesulis.
- pārn. ..veras priekškars, uz skatuves skan dziesmas, savirpuļo deja, kurā piedalās arī Spīdola.
- pārn. ..dažviet uz estrādes savirpuļo īstas trakulības, un, protams, ar to tiek gūta padsmitnieku mīlestība.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu bridi virpuļo.
PiemēriAss vējš nežēlīgi rāva no kokiem krāšņās dzeltenās lapas, reizēm tās savirpuļodams pārgalvīgi straujā dejā un līdzi tām aiznesdams sarunu biedres vārdus.
- Ass vējš nežēlīgi rāva no kokiem krāšņās dzeltenās lapas, reizēm tās savirpuļodams pārgalvīgi straujā dejā un līdzi tām aiznesdams sarunu biedres vārdus.
- pārn. Svētki aicināja viesos visus, kas vien to vēlējās. Bērnus tie savirpuļoja jautrā karnevālā..
Avoti: 7-1. sējums