Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slieka
slieka -as, s.
1.dsk.; zool. Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
2.Šīs dzimtas tārps.
PiemēriTīruma slieka.
  • Tīruma slieka.
  • Mēslu slieka.
  • Sliekas, uzturoties augsnē, irdina to, līdz ar to uzlabojot mitruma un gaisa režīmu un ceļot augsnes auglību.
  • Augsnes virspusē sliekas izlien naktī, kad ir rasa, bet dienā slēpjas aliņās. Pēc silta pavasara un vasaras lietus sliekas izlien zemes virspusē.. dienā. Tāpēc tās sauc par lietus tārpiem.
  • Kad pirmās vagas bij apdzītas, kovārņi un strazdi saskrēja uz lauka lielā pulkā, lasīdami sliekas..
  • Pēteris uzlika uz manas makšķeres āķa lielu, resnu, sarkanu slieku, un es to iemetu ūdenī.
Avoti: 7-1. sējums