Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rucināt
rucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
PiemēriKā vēl vairāk tuvināties pilsētai? Iežmiegt pulksteni saujā un lūkot rucināt darba stundas?
Avoti: 6-2. sējums