Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
soloģitārists
soloģitārists -a, v.
soloģitāriste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
PiemēriSoloģitāristu.. ansamblī uzskata par visas grupas «dvēseli».
Avoti: 7-2. sējums