Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stopnieks
stopnieks -a, v.; vēst.
Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
Piemēri..angļi nosūtīja pret Napoleonu stopnieku pulku. Strēlnieks varēja izšaut ap divpadsmit bultu minūtē, pie tam bulta lidoja krietni tālāk par 200 metriem.
Avoti: 7-2. sējums