Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žirants
žirants -a, v.
žirante -es, dsk. ģen. -šu, s.; jur.
Persona, kas žirē vekseli.
PiemēriTe apdarīja vēl dažādas veikala un līdzīgas darīšanas, piemēram, sameklēja vekseļu žirantus..
  • Te apdarīja vēl dažādas veikala un līdzīgas darīšanas, piemēram, sameklēja vekseļu žirantus..
  • ..kādu dienu viņa pasniedza Caunem pieci simti latu vekseli, lai žirējot. «Man patlaban lielāki maksājumi un nauda vajadzīga. Jūs būsiet pirmais žirants, es otrā.»
Avoti: 8. sējums