baisma
baisma -as, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums. Baigums.
Piemēri..Anita izjuta visu nākošās vientulības baismu. Domu rēgi nāca viņu mocīt..
- ..Anita izjuta visu nākošās vientulības baismu. Domu rēgi nāca viņu mocīt..
- Neapzināta baisma mani pārņem, uzskatot šo pelēko mūru sprostu [cietumu].
- Caur asins miglājiem, caur tumšo nāves baismu Gars laiku laikos skata jaunu gaismu.
2.Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
PiemēriŠis ceļš tik šaurs, pilns draudu, baismu: Pa kreisai [rokai] kraujas paceļas, Pa labai upe šļāc caur plaismu..
- Šis ceļš tik šaurs, pilns draudu, baismu: Pa kreisai [rokai] kraujas paceļas, Pa labai upe šļāc caur plaismu..
- Šis mežs pilns drūmuma un baismu..
Avoti: 2. sējums