būšana
būšana -as, s.
1.novec. Esamība, atrašanās, klātbūtne.
PiemēriBūšu, būšu; kā tad nu bez būšanas!
- Būšu, būšu; kā tad nu bez būšanas!
2.novec. Stāvoklis. Arī darbs, darbība.
PiemēriBet, ja saimnieka būšanā no sievas jālūdz rublis, ko gadatirgus dienā aizbraukt uz Klidziņu, tad tā gan bij kauna lieta.
- Bet, ja saimnieka būšanā no sievas jālūdz rublis, ko gadatirgus dienā aizbraukt uz Klidziņu, tad tā gan bij kauna lieta.
- «..jūs, jaunkungi, neko nesaprotat no laucinieku būšanas!»
- Prātnieks ar Oliņu.. runāja par to pašu mērnieku būšanu.
- Rīkoties ar traktoru pagaidām mācījās Paps [lielsaimnieks] pats. Viņš bija beidzis pirmās pakāpes draudzes skolu un tādēļ nosprieda, ka citiem tik sarežģītai būšanai šā tā var pietrūkt.
3.sar. Attiecības (starp cilvēkiem).
Piemēri«..jau ir,» Sīlis [kaimiņš] teica, un viņa acīs slapstījās prieks. «Bet runāsim mēs vienkārši - kaimiņu būšana!»
- «..jau ir,» Sīlis [kaimiņš] teica, un viņa acīs slapstījās prieks. «Bet runāsim mēs vienkārši - kaimiņu būšana!»
- «..nez, kā tas izskatīsies, kad [vēlēšanās] būs divi kandidāti no vienas ģimenes. Ka nesāk domāt: radu būšana.»
- «Var gadīties, ka kādam mostas aizdomas par draugu būšanu... visi tie cilvēki pārāk dedzīgi viņu aizstāv.»
4.sar. Stāvoklis, apstākļi (parasti nevēlami).
Piemēri..tur pašreiz zivju nav. Sasodīta būšana! Varbūt griezt [kuģi] atpakaļ?
- ..tur pašreiz zivju nav. Sasodīta būšana! Varbūt griezt [kuģi] atpakaļ?
- «Kas tā par būšanu? Kad es beidzot dabūšu traktoru? Cik ilgi man tā jādzīvo bez darba?»
- ..Dauka sāka dzīt ganos. No rītiem gan agri vajadzēja celties, bet drīz tas bija apradis ar šo būšanu.
Avoti: 2. sējums