attecēt2
attecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
Teciņus atklāt šurp. imperf. Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Piemēri«Atteci gan biežāk pie manis, tad man jel viens būs, ar ko viņa [dēla] vārdiņu pieminēt.»
- «Atteci gan biežāk pie manis, tad man jel viens būs, ar ko viņa [dēla] vārdiņu pieminēt.»
- Tāpat no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli: sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
- Tad, laikam saklausījis klēts durvju kluso čīkstoņu, attecēja Bosis [suns]..
- Aiztecēja [Annule] palūkot, vai Marta aiz aizkara aizmigusi, tāpat, velteņa čībiņām švīkstinādama, attecēja atkal atpakaļ.
- pārn. Irbju vieglumā attek un pagaist naktī troksnis tik viegls un balts.
Avoti: 1. sējums