attecēt1
attecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi). imperf. Tecēt šurp.
PiemēriStrauts attek līdz ezeram.
- Strauts attek līdz ezeram.
1.1.Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
PiemēriSīrups attek atpakaļ traukā.
- Sīrups attek atpakaļ traukā.
Avoti: 1. sējums