piekarams
piekarams -ais; s. -a, -ā
piekarami apst.
1.Divd. → piekārt.
2.Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekaramais motors.
- Piekaramais motors.
Stabili vārdu savienojumi
- Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) — Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Avoti: 6-2. sējums