Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekārt
piekārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekārt gleznu.
Stabili vārdu savienojumiPiekārt pie (lielā) zvana.
1.1.Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
PiemēriSijai piekārti vismaz desmit gabali brūni apžāvētas gaļas.
1.2.Pakārt (kur).
PiemēriIeva: Māt, ķēķī pie vadža ir tava ganu kulīte. - Māte: Jā, govis sadzinusi, to nupat tur piekāru..
1.3.pārn.; sar. Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
PiemēriJa dēkām kāds rakstnieks piekar klāt kailu pamācību, tā sabojā visu grāmatu.
2.Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
PiemēriPiekārt skapi ar tērpiem.
Avoti: 6-2. sējums