Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noķepēt
noķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu). Noķept.
PiemēriGalds pavisam noķepējis - ilgi nav tīrīts.
Avoti: 5. sējums