vērpties
vērpties parasti 3. pers., vērpjas, pag. vērpās; refl.
1.Refl. → vērpt1. Tikt vērptam.
PiemēriPie lina liekam linu šķiedru, un garāks vērpjas pavediens.
1.1.pārn. Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
PiemēriViņa domas parasti vērpās ap dzīvi un cilvēkiem.
2.Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
Piemēri..bāla, tieva dūmu strūkliņa vērpās no brūnās, kastanim līdzīgās pīpes galviņas..
2.1.Riņķot (par priekšmetiem).
PiemēriVērpdamās un džinkstēdama nokrita dzeltena ripiņa uz.. plāksnes kases lodziņā.
2.2.Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriBet garām aši valsī vērpās pāri..
Avoti: 8. sējums