Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kumurs
kumurs -a, v.; pareti
1.Neliels ieapaļš veidojums. Arī čemurs3.
PiemēriGar ūdens malu, kur vāļājās izskaloto jūras zāļu kumuri, klaiņoja cilvēki.
1.1.Izcilnis, nelīdzenums.
PiemēriBruģa kumuri.
2.parasti lok.: kumurā, apst. nozīmē Tā, ka ir saliecies, savilcies. Čokurā.
PiemēriŠis kakts pieder viņam. Un arī tā brīnišķīgā labā būtne [sieva], kas, kumurā savilkušies, viņpus sienas pa miegam smeldzīgi kunkst...
Avoti: 4. sējums