pilnvarotājs
pilnvarotājs -a, v.
pilnvarotāja -as, s.
Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
PiemēriIzpildīt pilnvarotāja norādījumus.
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis