necienīgs

necienīgs -ais; s. -a, -ā

necienīgi apst.

1.Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.

Piemēri«Māt!» viņa šņāca paceltām dūrēm un no šī pirmā vārda noprata, cik neprātīgs viņas uztraukums, cik necienīga viņas izturēšanās..

«Māt!» viņa šņāca paceltām dūrēm un no šī pirmā vārda noprata, cik neprātīgs viņas uztraukums, cik necienīga viņas izturēšanās..
Neapēst uzlikto porciju skaitījās «smalki» kādreizējo mietpilsoņu aprindās. Mēs turpretim uzskatām, ka tas ir necienīgi pret namamātes pūlēm..

1.1.Tāds, kas aizskar (kāda) cieņu.

PiemēriOzols [Kļavām]: Nemokiet viņu [sievu] ar sīkumiem, ar necienīgām aizdomām.

1.2.Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Nepiedienīgs.

PiemēriCilvēka necienīgi darbi.

Cilvēka necienīgi darbi.
Šis joks viņai likās muļķīgs un Brīviņu kunga necienīgs.
«Nestāsti viņai [līgavai] par māju un saimnieces godu, bet runā par ābeļu ziediem, ievām un lakstīgalām.» - «Tā jau būs vīra necienīga muldēšana!»

Avoti: 5. sējums