Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kupica
kupica -as, s.
Zemes gabala robežpunkta zīme — konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
PiemēriIedzīto robežu mietiņu vietās citi vīri pieveda stabus un ieraka tos dziļi zemē, uzmetot augstas kupicas.
Avoti: 4. sējums