kupica
kupica -as, s.
Zemes gabala robežpunkta zīme – konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
PiemēriIedzīto robežu mietiņu vietās citi vīri pieveda stabus un ieraka tos dziļi zemē, uzmetot augstas kupicas.
- Iedzīto robežu mietiņu vietās citi vīri pieveda stabus un ieraka tos dziļi zemē, uzmetot augstas kupicas.
- Te [laukos] mērniecības darbu netrūkst, jo, kad vajag novilkt robežas, tad ir dzenamas stigas un rokamas kupicas.
- Sapulces vadību uzņēmās Ozols un lūdza Rendenieku teikt dažus vārdus zemniekiem, kas šodien nosprauž jaunu, platu ceļu pret kalnu, lauž veco pieradumu žogus, uzar ežas un nojauc robežu kupicas..
Avoti: 4. sējums