nepazīstams
nepazīstams -ais; s. -a, -ā
nepazīstami apst.
1.Nol. divd. → pazīt.
2.Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams. Svešs (1).
PiemēriNepazīstams jauneklis.
- Nepazīstams jauneklis.
- Bez Tīrlauka.. istabā vēl atradās kāds nepazīstams cilvēks dzelzceļnieka formā.. Tīrlauks iepazīstināja.
- Garām [automobilim] tumši šalkdami skrien sveši baismi meži, aizmigušas mājas ar nepazīstamiem ļaudīm..
2.1.Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
PiemēriCiemītem [pa telefonu] atbildēja nepazīstama sievietes balss, tā bija glāstoša un aicinoša... viņš domās pūlējās atcerēties, kam šī balss varētu piederēt, bet uzminēt neizdevās.
- Ciemītem [pa telefonu] atbildēja nepazīstama sievietes balss, tā bija glāstoša un aicinoša... viņš domās pūlējās atcerēties, kam šī balss varētu piederēt, bet uzminēt neizdevās.
2.2.Tāds, kura vārds, personība nav zināmi. Tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
PiemēriNepazīstams darbabiedrs.
- Nepazīstams darbabiedrs.
- Bija silta, saulaina maija diena. Silti bija arī manai sirdij, domājot par drīzo satikšanos ar nepazīstamo meiteni.
- Inese.. tin garu garās domas.. par nepazīstamo, noslēpumaino Paula ģimeni..
3.Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Svešs (2).
PiemēriNepazīstama sala.
- Nepazīstama sala.
- Nepazīstami augi.
- Viņā deg kāda.. uguns, un tās gaismā nedzīvas lietas iegūst dzīvību, sveši cilvēki kļūst tuvi un tālā, nepazīstamā zeme - savējā.
- Virs galvas mirdz svešas, nepazīstamas zvaigznes..
- Bažas par jauno, nepazīstamo darbu, pošanās un kārtošanās aizņēma visas viņas domas.
Avoti: 5. sējums