bezdzimuma
bezdzimuma ģen., nelok.; biol.
1.Tāds, kam nav dzimuma pazīmju.
PiemēriBezdzimuma īpatnis.
- Bezdzimuma īpatnis.
2.Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
PiemēriBezdzimuma krustošana.
- Bezdzimuma krustošana.
- Veģetatīvā hibridizācija jeb veģetatīvā krustošana.. ir paņēmiens, kā iegūt hibrīdus bezdzimuma ceļā - potējot.
- Ja kāda vasas daļa, nodalīdamās no mātesauga, dod saknes un top par patstāvīgu augu, tad tādu vairošanos sauc par veģetatīvo jeb bezdzimuma vairošanos.
Avoti: 2. sējums