pinkains
pinkains -ais; s. -a, -ā
pinkaini apst.
1.Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.). Tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
PiemēriIzķemmēt pinkainos matus.
- Izķemmēt pinkainos matus.
- Parādījās kāds krusttēvs ar garu, pinkainu bardu..
- ..viņš gurdi pacēla pinkainās uzacis.
- Hermanis piecēlās, sameklēja skapī pinkainu trušādas cepuri..
1.1.Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
PiemēriPinkains kaķis.
- Pinkains kaķis.
- Kristjāns ar nolūku neņēma skrāpi un ķēvi nesukāja - labāk, lai tā izskatās pinkaināka..
- Pa vārtiem pretī izdrāžas neliels pinkains suns..
1.2.niev. Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
Piemēri«Stāviet vien kaktā! Kādas jums tās galvas - vienās pinkās! Es tādām pinkainām [meitenēm] roku nedodu.»
- «Stāviet vien kaktā! Kādas jums tās galvas - vienās pinkās! Es tādām pinkainām [meitenēm] roku nedodu.»
1.3.pārn. Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
Piemēri..kūla tur [parkā] bija savēlusies pamatīgi pinkaina un liesmas uzplandīja ar nepieredzētu spēku.
- ..kūla tur [parkā] bija savēlusies pamatīgi pinkaina un liesmas uzplandīja ar nepieredzētu spēku.
- ..varēja redzēt.. pinkainiem krūmiem apaugušus.. kalnus..
- Pāri Baltijas ūdeņiem ieskrējies, vējš ar visu krūti stumj krastā pinkainu viļņu blāķus..
Avoti: 6-2. sējums