pinkains
pinkains -ais; s. -a, -ā
pinkaini apst.
1.Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.). Tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
PiemēriIzķemmēt pinkainos matus.
1.1.Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
PiemēriPinkains kaķis.
1.2.niev. Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
Piemēri«Stāviet vien kaktā! Kādas jums tās galvas - vienās pinkās! Es tādām pinkainām [meitenēm] roku nedodu.»
1.3.pārn. Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
Piemēri..kūla tur [parkā] bija savēlusies pamatīgi pinkaina un liesmas uzplandīja ar nepieredzētu spēku.
Avoti: 6-2. sējums