Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slāņainība
slāņainība -as, s.; parasti vsk.
1.ģeol. Vispārināta īpašība → slāņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (1).
PiemēriIežu slāņainība.
2.Vispārināta īpašība → slāņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (2).
PiemēriVizlas slāņainība.
3.Vispārināta īpašība → slāņains3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (3).
Avoti: 7-1. sējums