Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slaucene
slaucene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
PiemēriSkārda slaucene.
  • Skārda slaucene.
  • Alvota slaucene.
  • Pārnēsājama slaucene.
  • Brunčus augsti uzspraudušas, meitas ar slaucenēm skrēja uz kūti..
  • Viņa slauca govi. Piens tievā strūklā ritmiski triecās slaucenē un, atsizdamies baltajās putās, sakūla tās aizvien augstāk.
  • Ļoti tīriem jābūt piena traukiem - slaucenei, kāstuvei, piena kannai, kurā salej pienu.
Avoti: 7-1. sējums