smacīgs
smacīgs -ais; s. -a, -ā
smacīgi apst.
1.Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
PiemēriSmacīgs pagrabs.
- Smacīgs pagrabs.
- Smacīgs dzīvoklis.
- Istaba bija saulē un virtuves siltumā sakarsusi un smacīga. Monikai likās, ka plaušām trūkst gaisa.
- Istaba pieelpota smacīga. Vita naktīs aizver logu, baidās, ka bērni saaukstēsies.
- Okeānvējš ielaužas kajītes smacīgā telpā..
- Viņa ierausās kabīnē. Iekšā bija silti un smacīgi, asi oda pēc benzīna un smēreļļām..
1.1.Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
PiemēriLīna saģērbās.. un izgāja laukā. Istabas smacīgajā gaisā viņa nevarēja izturēt.
- Līna saģērbās.. un izgāja laukā. Istabas smacīgajā gaisā viņa nevarēja izturēt.
- Vagonu sastāvs ritēja.. tālāk. Gaiss.. kļuva arvien smacīgāks un smacīgāks gan no sviedriem, gan visdažādāko smēķu dūmiem.
- pārn. Kādu laiku te padzīvojis, viņš no mājām aiziet, jo nespēj vairs izturēt smacīgo atmosfēru.
1.2.Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē). Tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
PiemēriPuišelis nevar aizmigt nepierastajā troksnī un smacīgajā karstumā..
- Puišelis nevar aizmigt nepierastajā troksnī un smacīgajā karstumā..
- ..saule nespodri vīdēja cauri bula laika dūmakai, kas gūlās pāri ūdeņiem kā smacīga migla.
- ..kaut arī mēs ar Sašu laivā gulējām, uzmaukuši galvā moskītu tīklus, odu sīkšana un smacīgā nakts neļāva aizmigt.
- pārn. Tumsa bija bieza un smacīga. Pēkšņi pašķīda žilbinoša gaisma, izlocīdamās debesīs kā arkāna cilpa.
Avoti: 7-2. sējums