Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plankumainums
plankumainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Plankumainība (1).
PiemēriĀdas plankumainums.
Avoti: 6-2. sējums