Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pietūcīt
pietūcīt -tūču, -tūci, -tūca, pag. -tūcīju; trans.; sar.
Piebāzt ļoti pilnu.
PiemēriIstabas vidū uz pietūcīta čemodāna sēdēja Jānis..
  • Istabas vidū uz pietūcīta čemodāna sēdēja Jānis..
  • Pietūcīt pilnu muti.
Avoti: 6-2. sējums