Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kārnums
kārnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → kārns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..viņas kārnumu, neglītumu, diloņslimību apsedza baltā zīda atlasa aršīnas, pūrs, tēva stāvokļa spožums..
Avoti: 4. sējums