konflikts
konflikts -a, v.
1.Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme. Nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
PiemēriDziļš konflikts.
- Dziļš konflikts.
- Iekšējs konflikts.
- Ideoloģisks konflikts.
- Konflikta situācija.
- Radīt konfliktus.
- Likvidēt konfliktu.
- Revolucionārās šķiras cīņa.. pilna trauksmes, konfliktu, demonstratīvu sadursmju..
- Viņš, protams, nezināja, ka šorīt beidzot bija notikusi skolas pedagoģiskās padomes sēde, kurā izskatīts jautājums par skolotājas Emīlijas Rones un sestās klases skolnieka Mārtiņa Pūpola konfliktu.
Stabili vārdu savienojumiKonfliktu komisija.
- Konfliktu komisija jur. — Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
1.1.Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
PiemēriPolitisks konflikts.
- Politisks konflikts.
- Pretrunas ar Livonijas ordeni 1297. gadā pārauga bruņotā konfliktā, kas kļuva par galveno notikumu rīdzinieku 14. gadsimta cīņās pret feodāļiem.
- Zviedrijai kopš Napoleona karu laikiem izdevies vienmēr palikt ārpus militāriem konfliktiem..
1.2.Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
PiemēriDrāmas konflikts.
- Drāmas konflikts.
- Galvenais sižetiskais konflikts.
- Tā kā traģisko konfliktu pamatā antīkajā literatūrā bija cilvēka bezcerīgā cīņa ar dievu nolemto likteni, tad šīs traģēdijas sauca par likteņtraģēdijām.
- Viņa [Raiņa] paša lugu varoņu cildenumā, konfliktu asumā, vispārinājumu plašumā, arī izkārtojumā piecos cēlienos, mēs jūtam tuvumu klasiskajai traģēdijai.
Avoti: 4. sējums