konfrontācija
konfrontācija -as, s.
1.jur. Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
PiemēriAizdomās turēto konfrontācija.
- Aizdomās turēto konfrontācija.
- Arī konfrontācijā ar Jāni Zavaļņevu abi [izlūki] nolieguši, ka pazīst viens otru.
2.Darbība, process → konfrontēt2.
PiemēriMilitāra konfrontācija.
- Militāra konfrontācija.
- Mierīga līdzāspastāvēšana un savstarpēji izdevīga sadarbība ir vienīgi iespējamā alternatīva laikā, kad divu pretēju sabiedriski politisku sistēmu konfrontācija draud ar kodolkara iznīcību.
- Tālumā Daugavas ieloks, ostas celtņi, jumti saietas ar kuģu siluetiem, zem kājām - atkailināta pilsētas struktūra, nekur tik tiešu konfrontāciju ar Rīgu neesmu izjutis, kā veroties pa šīs [mākslinieku] darbnīcas logu.
Avoti: 4. sējums