Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pilnvardevējs
pilnvardevējs -a, v.
pilnvardevēja -as, s.
Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
PiemēriPilnvardevējam bez kavēšanās jāpieņem no pilnvarnieka viss, ko pilnvarnieks izpildījis saskaņā ar līgumu.
  • Pilnvardevējam bez kavēšanās jāpieņem no pilnvarnieka viss, ko pilnvarnieks izpildījis saskaņā ar līgumu.
  • Pilsoņa pilnvaru lietas vešanai tiesā var apliecināt arī uzņēmums, iestāde vai organizācija, vai iestāde, kurā pilnvardevējs strādā vai mācās..
Avoti: 6-2. sējums