aizvirzīt
aizvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt. imperf. Virzīt prom. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizvirzīt vagonu pa sliedēm.
1.1.Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
PiemēriVadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
2.Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
PiemēriAizvirzīt sarunu uz citu pusi.
Avoti: 1. sējums