Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urinēt
urinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; fiziol.
Izvadīt urīnu no organisma.
PiemēriMeitenes parasti agrāk iemācās urinēt podiņā un neslapināt gultā.
Avoti: 8. sējums