tēvišķīgs
tēvišķīgs -ais; s. -a, -ā
tēvišķīgi apst.
Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs. Tēvišķs.
PiemēriPret šo gados vēl jauno cilvēku priekšsēdētājs izjūt īpašu - tēvišķīgu maigumu.
- Pret šo gados vēl jauno cilvēku priekšsēdētājs izjūt īpašu - tēvišķīgu maigumu.
- Klāvs nez kāpēc tēvišķīgi pabužina Liniņa matus.
- pārn. Pār mani nolīst tēvišķīgi stari, Uz mani raugās tēvišķīga acs..
Avoti: 7-2. sējums