tēvocis
tēvocis -ča, v.
1.Tēva vai mātes brālis.
Piemēri..mazais zēns kopā ar māti atbrauca no Rīgas pie lauku tēvoča - mātesbrāļa.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
Piemēri«Es te stāvu no pusseptiņiem,» uztraucas kāds tēvocis.
Avoti: 7-2. sējums