tēvutēvi
tēvutēvi -u, v.
tēvtēvi -u, v.; tikai dsk.; retāk
Senči (parasti vairākās paaudzēs). Tēvu tēvi.
PiemēriVecākie ciema ļaudis stāstīja, ka viņu tēvutēvi redzējuši to [liepu] tikpat lielu un resnu kā tagad.
- Vecākie ciema ļaudis stāstīja, ka viņu tēvutēvi redzējuši to [liepu] tikpat lielu un resnu kā tagad.
- Mans ciems - mazs klajums, iekopts meža vidū, Ik zemes saujā - tēvutēvu spēks..
- Un Skanuļiem par godu jāsaka, ka Jāņi tika svētīti pēc visiem tēvutēvu likumiem..
- Ja padomā, tā ir vienviena fantastika - mūsu dabas apstākļos labību paņemt tieši no lauka. Ne velti tēvtēvi žāvēja, šķūnī veda un tikai tad kūla.
- Kopš tēvutēvu laikiem katlakmeni un rūsu no metāla noplēsa ar vesera un cirtņa palīdzību..
Stabili vārdu savienojumi
- Tēvutēvu (arī tēvtēvu, tēvu tēvu) laiki, arī seni laiki — Tāla pagātne.
Avoti: 7-2. sējums