iepelēks
iepelēks -ais; s. -a, -ā
iepelēki apst.
1.Ar pelēku nokrāsu. Pelēcīgs.
PiemēriIepelēkas acis.
1.1.Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
PiemēriIepelēka, apmākusies diena.
Avoti: 3. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis